Rīgas HES ir Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes zemākā pakāpe, uzbūvēta 35km no Daugavas grīvas. Spēkstacijas projektētā kopējā jauda – 384MW, kura saskaņā ar izmēģinājumu rezultātiem1979.gadā tika palielināta līdz 402MW, maksimālais kritums - 18m, uzstādīti 6 hidroagregāti ar katra jaudu 67MW. Rīgas HES tika nodota ekspluatācijā 1976.gadā.

Rīgas HES aizsprostu veido: labā krasta zemes dambis (5500m garumā), gultnes aizsprosts Nr.1 (2100m garumā), ūdens pārgāznes aizsprosts (160m garumā), HES ēka kopā ar montāžas laukumu (221m garumā), salas dambis (2600m garumā), gultnes aizsprosts Nr.2 (900m garumā), kreisā krasta zemes dambis (4300m garumā). Aizsprosta kopējais garums ir 15 400 metri, kas ir garākais no Daugavas HES aizsprostiem.

Rīgas HES aizsprosta pamatnē ir Daugavas un Ogres svītu dolomīti un kvartāra nogulumi. HES ēkas konstrukcijas vietām iedziļinātas līdz Salaspils svītas māliem un Pļaviņu svītas dolomītiem.

Ķeguma HES sastāv no divām atsevišķām hidroelektrostacijām – Ķeguma HES–1 un Ķeguma HES–2, tās celtas dažādos laikos un to kopējā jauda mūsdienās sasniedz 264MW.

Ķeguma HES-1 ir vecākā hidroelektrostacija uz Daugavas un tās ēka atrodas upes labajā krastā. Šo HES projektēja Zviedrijas uzņēmums VBB (mūsdienās - SWECO), un tā tika nodota ekspluatācijā 1939.gadā. HES tika daļēji sagrauta 2. Pasaules kara laikā, bet atjaunota un atkārtoti nodota ekspluatācijā 1947.gadā. Kopš 1954.gada Ķeguma HES-1 sastāv no četriem agregātiem ar kopējo projektēto jaudu 68MW. Pēc ĶHES-1 hidroagregātu modernizācijas, uzstādītā  jauda palielināta līdz 72,6MW. Hidroelektrostacijas maksimālais kritums – 14metri.

Ķeguma HES-2 atrodas Daugavas kreisajā krastā. Tā tika nodota ekspluatācijā 1979.gadā un tajā ir uzstādīti trīs agregāti ar kopējo uzstādīto jaudu 168MW. To projektēja Krievijas institūts "Hidroprojekts". Lai uzbūvētu Ķeguma HES-2, Daugavas kreisajā krastā tika likvidēts tā laika unikālā hidrotehniskā būve – plostu ceļš, kas pirms Rīgas un Pļaviņu HES uzcelšanas nodrošināja plostu pludināšanu.

Ķeguma HES aizsprosts sastāv no: HES-1 ēkas ar avankameru un atvadkanālu, ūdens pārgāznes aizsprosta ar krītjoslu (437m garumā), HES-2 ēkas kreisajā krastā ar avankameru un atvadkanālu, labā krasta zemes dambja (225m garumā), savienojošā dambja (100m garumā), kreisā krasta zemes dambja (1200m garumā).

Ķeguma HES aizsprosts pamatā uzbūvēts uz Daugavas svītas dolomītiem ar merģeļa un māla starpslāņiem.

Pļaviņu HES ir Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes trešā pakāpe, uzbūvēta 107km no Daugavas grīvas – pie Aizkraukles pilsētas. Spēkstacijas sākotnēji projektētā jauda - 825MW, kritums - 40m, tajā uzstādīti 10 hidroagregāti, kuru katra sākotnējā jauda bija 82,5MW. Pagājušā gadsimta 90.gados tika sākta spēkstacijas hidroagregātu rekonstrukcija. Pēc visu hidroagregāta rekonstrukcijas palielināsies kopējā stacijas jauda un sasniegs 921MW, pašreizējā jauda ir 893,5MW. Pļaviņu hidroelektrostacija jaudas ziņā ir lielākā elektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas savienībā. Pļaviņu HES ir unikāla būve, jo tā ir ļoti kompakta, ūdens pārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienotā blokā, kurā ierīkots autotransportam paredzēts tunelis – vienīgais Latvijā, turklāt pirmo reizi praksē tika pierādīts, ka ir iespējams būvēt vidēja krituma elektrostaciju uz mīkstām gruntīm.

Hidromezgla būves uzceltas  sarežģītos ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļos. Spēkstacijas ēkas pamatne atrodas uz morēnas izcelsmes smilšmāla un mālsmilts, kas aizpilda Daugavas sengultni. Sengultne iedziļināta augsta spiediena ūdeni saturošos horizontos, tāpēc jau celtniecības laikā radās nepieciešamība pēc speciālas drenāžas sistēmas ierīkošanas. Drenāžas sistēma tika izbūvēta spēkstacijas lejas bjefa labajā krastā, un tās uzdevums ir pazemināt gruntsūdeņu spiedienu uz betona būvju pamatni labā krasta pieslēguma zonā.

Aizsprostu veido 1220,5m garais labā krasta zemes dambis, 665,1m garais gultnes aizsprosts un 1892m garais kreisā krasta zemes dambis, kā arī ar pārgāzni apvienota hidroelektrostacijas ēka ar balstiem – 254,4m garumā.